After lots of hours of stomackache and nausea I finally feel a bit better. Time to have some sports
24 June
0
In two hours we will sit in the car and head home. Can't wait. It will be cool if I don't die. My nausea is getting even more terrible and unbearable.
Grandpa is angry with me. Love conflicts when I am sick
Grandpa is angry with me. Love conflicts when I am sick
I spend in the toilet more time that outside on the street. I haven't felt so horible for a huge period of time. And I have no idea how I will stand those 4 hours in the car while going to Riga.
In the medicine instruction was said that to cure my disorder I should have a low-calorie diet and maximize sport activity. But it seems that rehabilitation will take a while before I start feeling like a normal alive person again. (ugh. Of course! Becauce nothing happens as fast as we expect).
Hope that when I get home I will be able to do something more..attractive and active than just hug the toilet.
Body, please forgive your stupid inhabitant.
In the medicine instruction was said that to cure my disorder I should have a low-calorie diet and maximize sport activity. But it seems that rehabilitation will take a while before I start feeling like a normal alive person again. (ugh. Of course! Becauce nothing happens as fast as we expect).
Hope that when I get home I will be able to do something more..attractive and active than just hug the toilet.
Body, please forgive your stupid inhabitant.
Es jūtos briesmīgi. Mani nomāc slikta dūša un citas ilgstošas pārēšanās sekas. Tabletes lēnām sāk iedarboties, tā ka es arī šodien nosēdēšu uz poda. Tikai, atšķīrībā no vakardienas, aizvakardienas un aizaizvakardienas, šis pretīgais, nepatīkamais pasākums dos labākus rezultātus.
No rīta knapi pirūnāju sevi uzēst kaut ko. Uz ēdienu pat negribās skatīties. Kāpēc cilvēki tik ļoti pakļauj sevi pārliekai rišanai? Kāpēc nevar uztvert pārtiku ne vairāk kā vienkārši enerģijas avotu? Kāpēc ēšanas kults tiek ieudzināts cilvēkos kopš agras bērnības? Visi cieš no tā. Liekais svars ir kļuvis oar vairāku cilvēku dzīves sastāvdaļu. Tādā tempā var taču prātā sajukt! Kaut kas jāmaina. Un es ļoti labisaprotu, ka es sev apsolu mainīt savus ieradumus jatru otro dienu un nekad beigās neturu savu vārdu. Bet irhāmeklē veidi kā to panākt. Citādi es sevi līdz kapamalai novedīšu (vai, labākajā gadījumā, līdz slimnīcai)
No rīta knapi pirūnāju sevi uzēst kaut ko. Uz ēdienu pat negribās skatīties. Kāpēc cilvēki tik ļoti pakļauj sevi pārliekai rišanai? Kāpēc nevar uztvert pārtiku ne vairāk kā vienkārši enerģijas avotu? Kāpēc ēšanas kults tiek ieudzināts cilvēkos kopš agras bērnības? Visi cieš no tā. Liekais svars ir kļuvis oar vairāku cilvēku dzīves sastāvdaļu. Tādā tempā var taču prātā sajukt! Kaut kas jāmaina. Un es ļoti labisaprotu, ka es sev apsolu mainīt savus ieradumus jatru otro dienu un nekad beigās neturu savu vārdu. Bet irhāmeklē veidi kā to panākt. Citādi es sevi līdz kapamalai novedīšu (vai, labākajā gadījumā, līdz slimnīcai)